Pakalpojumi (elektrība, transports, telekomunikācijas...)
Vispārējas nozīmes pakalpojumi aptver plašu aktivitāšu klāstu, sākot ar lielajiem nozaru tīkliem, tādiem kā enerģētika, telekomunikācijas, transports, audiovizuālā apraide un pasta pakalpojumi, kā arī izglītība, ūdens apgāde, atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi.
Šie pakalpojumi ir svarīgi pilsoņu un uzņēmumu ikdienas dzīvei un atspoguļo Eiropas sabiedrības modeli. Tiem ir galvenā loma sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā visā Eiropas Savienībā un tie ir vitāli svarīgi Eiropas Savienības attīstības veicināšanai augstākas nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, ekonomiskās izaugsmes un vides kvalitātes jomā. Lai arī to mērķis un organizēšanas veidi nozīmīgi atšķiras atbilstoši attiecīgās valsts vēsturiskajiem un kultūras apstākļiem, VNP var tikt definēti gan kā ekonomiska, gan cita rakstura pakalpojumi, kurus valsts iestādes ir klasificējušas kā vispārējas nozīmes pakalpojumus, uz kuriem attiecas specifiskas sabiedrisko pakalpojumu saistības. Faktiski tas nozīmē, ka par šo pakalpojumu sniegšanu atbildību ir uzņēmušās attiecīgās valsts iestādes, un to pienākums ir attiecīgā līmenī pieņemt lēmumus par attiecīgo pakalpojumu mērķi un raksturu. Valsts iestādes var izlemt sniegt pakalpojumu pašas vai pieņemt lēmumu uzticēt pakalpojumu sniegšanu citām iestādēm, valsts vai privātām, gūstot peļņu vai darbojoties kā bezpeļņas organizācijas. Tajā pašā laikā pakalpojumu sniedzējiem jāievēro Eiropas Kopienu Līgumā un sekundārajos ES normatīvajos aktos noteiktos noteikumus. Turklāt, ņemot vērā ES dimensiju, atsevišķi tīkli, kas nodrošina vispārējās nozīmes pakalpojumu sniegšanu, ir pakļauti arī to ES direktīvu regulējumam, kas skar attiecīgo sektoru. Sadarbībā ar nacionālajām, reģionālajām un vietējām iestādēm, ES ir galvenā loma plaša pakalpojumu klāsta sniegšanas pamatprincipu un noteikumu formulēšanā. Šī dalītā atbildība ir atspoguļota Līgumā un uzsvērta Lisabonas līguma pielikumā pievienotajā Protokolā par vispārējiem pakalpojumiem.
Var izdalīt divas vispārējās nozīmes pakalpojumu grupas atkarībā regulējuma, ko tiem piemēro ES:
• Vispārējās nozīmes ekonomiska rakstura pakalpojumi: šo pakalpojumu sniegšana un organizēšana ir atkarīga no Eiropas Kopienu līgumā noteiktajiem iekšējā tirgus un konkurences noteikumiem, jo šīm aktivitātēm piemīt ekonomisks raksturs. Ja tīklam raksturīga Eiropas dimensija, kā tas, piemēram, ir telekomunikāciju, elektrības, gāzes, transporta un pasta pakalpojumu tīklos, šie pakalpojumi tiek regulēti ar specifiska ES likumdošanas ietvara palīdzību. Līdzīgi arī tāda sabiedriskā pakalpojuma kā televīzijas apraide sniegšana tiek regulēta ar īpašu ES normatīvo aktu, tādu kā „televīzijas bez robežām” direktīvu. Citus vispārējas nozīmes ekonomiskos pakalpojumus, piemēram, atkritumu apsaimniekošanu, ūdensapgādi vai notekūdeņu apsaimniekošanu, ES līmenī neregulē atsevišķi normatīvie akti. Tomēr atsevišķiem šo pakalpojumu aspektiem piemērojami Kopienu noteikumi attiecībā uz valsts pasūtījumu, vides un patērētāju aizsardzību. Papildus tam, daļu vispārējas nozīmes ekonomiska rakstura pakalpojumu regulē arī normatīvais ietvars, ko nosaka Pakalpojumu direktīva.
• Ne-ekonomiska rakstura pakalpojumi: šie pakalpojumi, kā, piemēram, tādas tradicionālās valsts privilēģijas kā policija, tiesa un likumā noteiktās sociālās apgādes shēmas, netiek pakļauti konkrētam ES normatīvo aktu regulējumam, tāpat tos neregulē Eiropas Kopienu līgumā noteiktie konkurences un iekšējā tirgus noteikumi. Daži šo pakalpojumu nodrošināšanas aspekti var tikt pakļauti citiem Līguma noteikumiem, kas skar, piemēram, diskriminācijas aizlieguma principu.