Nauda

Nauda

1. Dažu pārpratumu izskaidrojums

Savā ikdienas dzīvē ar jēdzienu “nauda” mēs mēdzam apzīmēt trīs lietas :

1. Monētas un banknotes (valūtu): (“Naudu vai dzīvību !”)
2. Personas bagātību: (“Bilam Geitsam ir daudz naudas”)
3. Personas ienākumus (“Darbs bankā ir lielisks un tur var nopelnīt daudz naudas”)

Ekonomistiem, runājot par naudu, ir citas asociācijas :
“Nauda ir jebkas, kas parasti tiek pieņemts kā samaksas līdzeklis par precēm vai pakalpojumiem, vai parādu atmaksai.”

2. Naudas funkcijas

Kaut arī ekonomistu viedoklis par naudas funkcijām atšķiras, visbiežāk tiek nosauktas 3 funkcijas :

1. Nauda ir maiņas priekšmets
2. Nauda ir norēķinu vienība
3. Nauda ir vērtības uzglabāšanas veids

Nauda ir maiņas priekšmets

Iedomājieties ekonomiku bez naudas – bārterekonomiku, - kur visas preces un pakalpojumi tiktu apmainītas tieši viena ar otru.

Bet šādai apmaiņai ir nepieciešams tā saucamais “abpusējais izdevīgums” : abi darījuma partneri piedāvā preci vai pakalpojumu, kas otram ir nepieciešams. Pretējā gadījumā darījums nenotiek. Šāda apmaiņas metode ļoti sarežģī tirdzniecību un rada augstas darījumu kārtošanas izmaksas. Tāpēc lielākajā daļā mūsdienu ekonomikas darījumu apmaiņa notiek ar naudas starpniecību, kas samazina izmaksas.

Lai ar nauda būtu maiņas priekšmets, tai jābūt: standartizētai, plaši atzītai, dalāmai, pārvietojamai, kā arī tādai, kuras vērtība strauji nesamazinās.

Nauda ir norēķinu vienība

Nauda ir visplašāk izmantotā ekonomiskās vērtības mērvienība. Parasti preču un pakalpojumu cenas netiek noteiktas, saistot tās ar citām precēm vai pakalpojumiem, bet tiek pielīdzinātas konkrētai vērtējuma vienībai (tā dēvētajai „numeraire” precei), t.i. naudai. Tas sniedz lielas informatīvas un tādejādi arī izmaksu priekšrocības pār bārterekonomiku.

Nauda ir vērtības uzglabāšanas veids

Trešā naudas funkcija atspoguļo tās spēju saglabāt daļu savas vērtības ilgstošā laika posmā.

• Indivīdi vienu daļu savu ienākumu izlieto patēriņam, bet citu uzkrājumu veidošanai.
• Ir dažādi uzkrājumu veidošanas līdzekļi. Obligācijas, akcijas, nekustamais īpašums, pat patēriņa preces, kas uz laiku pārceļ patēriņa procesu. Nauda ir tikai viens no tiem.

Daudzi no šiem līdzekļiem ir ievērojami izdevīgāki par naudu – tie nodrošina arī citus ieguvumus, piem., peļņas procentus vai mitināšanās iespējas. Turklāt nauda infācijas rezultātā var zaudēt savu vērtību.

Tātad, kāpēc cilvēki uzkrājumu veidošanai tomēr izmanto naudu ? Atbilde uz šo jautājumu ir likviditāte. Nauda ir visvieglāk realizējamais līdzeklis – to var vienkārši un samērā ātri pārvērst par kaut ko citu.

3. Monētas un banknotes mūsu valstī

Latvijas nauda (http://www.bank.lv/lat/main/all/lvnaud/) Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku", tai ir monopoltiesības izlaist nacionālo naudu - banknotes un monētas - kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.

Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība ir lats, kurā ir 100 santīmu. Lats ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Naudas zīmju aprakstu, numurēšanu, reģistrāciju un monetāro segumu nosaka Latvijas Bankas padome. Latvijas Bankas padome arī nosaka kārtību, kādā naudas zīmes izņemamas no apgrozības un bojātās naudas zīmes aizstājamas ar derīgām.

4. Nauda starptautiskā kontekstā

Ārvalstu valūtas maiņas nozīme

Gandrīz katrā valstī ir sava nacionālā valūta, ar kuras palīdzību var veikt un saņemt maksājumus pašā valstī. Bet, lai veiktu maksājumus pāri valsts robežām, parasti ir nepieciešama ārvalstu valūta. Tādejādi, lai iesaistītos finansiālos darījumos ar citu valstu personām, ir nepieciešams mehānisms, kas nodrošinātu piekļuvi ārvalstu valūtai, kas atļautu veikt maksājumus ārvalstniekiem pieņemamā veidā. Vienkāršāk sakot : lai samainītu vienu valūtas veidu pret citu, ir nepieciešami ārvalstu valūtas maiņas darījumi. “Ārvalstu valūtas maiņa” nozīmē naudas pārdēvēšanu par citas valsts valūtu. Ikviena persona, kas savas valsts valūtu maina pret citas valsts valūtu, veic ārvalstu valūtas maiņu. (Šeit var apskatīt visā pasaulē apgrozāmo valūtu)

Valūtas maiņas kurss

Valūtas maiņas kurss apzīmē ārzemju valūtas daudzumu, kas līdzinās vienai pašu valsts valūtas vienībai : 1€ = 1,4272$ vai 1€ = 0,8069.

Vērtības krišanās ir vienas valūtas vērtības samazināšanās attiecībā pret citu valūtu. Valūta, kas ir zaudējusi vērtību, ir mazāk vērta (lētāka) un tādejādi var tikt apmainīta pret (var nopirkt) mazāku ārvalstu valūtas daudzumu.

Ja $1/€1 mainās uz $1,20/€1, tas nozīmē, ka dolārs attiecībā pret eiro ir zaudējis vērtību. Tagad, lai nopirktu vienu eiro, ir nepieciešams $1,20, tātad dolārs ir nevērtīgāks. Šajā gadījumā eiro vērtība attiecībā pret dolāru ir pieaugusi, tātad eiro ir vērtīgāks.

Papildinformācija

Latvijas naudas vēsture http://www.bank.lv/lat/main/am/lnv/

Interneta saites :

• Eiropas Centrālā Banka http://www.ecb.eu/ecb/html/index.en.html

• Latvijas Banka: http://www.bank.lv

• Monetary Theory: http://cepa.newschool.edu/het/essay...

Saites uz Finanšu pakalpojumiem (2. modulis) :

• Naudas veidi http://www.dolceta.eu/latvija/Mod2/spip.php?rubrique5

• E-nauda (http://www.dolceta.eu/latvija/Mod2/spip.php?rubrique23)

Norādes uz citiem informatīvajiem materiāliem 7. modulī :

Banku pakalpojumi | Riski