Sociālais finansējums

Sociālais finansējums ir finanšu pasākums, ar kuru nodarbojas institūcijas, kas apmierina tādas sociālās vajadzības, kuras nesedz parastie finanšu un investīciju projekti.

Sociālais finansējums un kredītapvienības

Kas ir sociālais finansējums un kādas institūcijas tas ietver ?

Sociālais finansējums veicina vispārēju labklājību un tās galvenais mērķis ir radīt un attīstīt sociālo kapitālu, kas sniedz labumu visiem, it īpaši tiem, kas parasti ir izstumti un saņem noraidījumu. Sociālā finansēšana ietver virkni organizāciju un institūciju, kas sniedz finansiālus pakalpojumus cilvēkiem, kam nav pieejams komerciālais finansējums. Parasti šīs organizācijas ir neatkarīgas no valsts pārvaldes un sabiedriskās politikas ietekmes un tās finansē dažādi avoti, piemēram, vietējie investori, labdarības iestādes un fondi, reliģiskas organizācijas, vietējās pašvaldības, uzņēmumi un citi ziedotāji.

Sociālā finansēšana ietver šādas organizācijas :

Kredītapvienības – tās ir kooperatīvas, bezpeļņas finanšu institūcijas, kuru biedri veido uzkrājumus no savām daļām un izmanto tos atkārtotai kreditēšanai.
Mikrofinansējuma fondi – sniedz nelielus aizdevumus mazajiem uzņēmumiem un indivīdiem, pretī neprasot parasto ķīlu un kredītreitingu.
Savstarpējo garantiju fondi – mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas, kas apvieno savus uzkrājumus, lai saņemtu lielākus aizdevumus.
Sabiedriskie aizdevumu fondi - parasti tie pieder un tos kontrolē vietējā pašvaldība, un mērķis ir vietējai sabiedrībai sniegt finansējumu, kas nepieciešams tādu projektu uzturēšanai, kas parasti piesaista vēl vairāk kapitāla.
Sabiedriskie riska kapitāla fondi – līdzīgi parastajiem riska kapitāla fondiem, bet vairāk orientēti uz sociālu mērķu projektiem.
Sociāli atbildīgi ieguldījumu fondi – investē kompānijās ar sociāliem un etniskiem mērķiem.

Kas ir kredītapvienības ?

Kredītapvienības ir privātas kooperatīvas finanšu institūcijas, ko kontrolē to biedri. No komercbankām un citām finanšu institūcijām kredītapvienības atšķiras ar to, ka to biedri, kam apvienībā ir konts, ir arī to īpašnieki un viņiem ir tiesības ievēlēt direktoru padomi demokrātiskā nobalsošanā (viens cilvēks – viena balss) neatkarīgi no investētās naudas apjoma. Kredītapvienībā naudu noguldīt vai aizņemties var tikai tās biedri.

Kredītapvienības uzskatāmas par bezpeļņas organizācijām vai par pelnošiem uzņēmumiem, kas sniedz labumu to biedriem – kā samazinātas procentu likmes aizņēmumiem vai kā dividendes no uzkrājumiem (kam parasti piemēro standarta ienākuma nodokļus). Kredītapvienības parasti vadās pēc principa “vienreiz biedrs – vienmēr biedrs” un tas ļauj saglabāt esošo biedru skaitu, pat tad, ja cilvēks vairs nav uzskatāms par biedru (mainītas profesijas vai dzīvesvietas dēļ). Tomēr biedru, kas rada finansiālus zaudējumus vai izdara noziegumu, var izslēgt no apvienības. Arī biedram, kurš pats brīvprātīgi ir izstājies no apvienības, var neļaut atkārtoti iestāties asociācijā.

Kredītapvienība var kalpot konkrētai nodarbināto grupai (piem., skolotājiem) vai cilvēkiem, kas dzīvo un strādā vai mācās noteiktā teritorijā. Par apvienības biedriem bieži kļūst arī sākotnējā biedra ģimenes locekļi un radi.

Lielākā daļa kredītapvienību sniedz pakalpojumus individuāliem klientiem, bet ir arī korporatīvas kredītapvienības, kas apmierina kredītapvienību vajadzības, atbalstot to darbību, apkalpojot fondu, piegādājot preces un pakalpojumus u.c.

Kādas ir kredītapvienību priekšrocības un trūkumi?

Kredītapvienības un sabiedriskās bankas saviem klientiem sniedz šādas priekšrocības :

tās orientējas uz vietējo pašvaldību, uzņēmēju un lauksaimnieku vajadzībām (atšķirībā no komercbankām, kuru mērķis ir gūt peļņu saviem vadītājiem un akcionāriem),
tās lielāko daļu aizdevumu novirza vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem (atšķirībā no komercbankām, kas savas finanses var investēt jebkur),
saviem klientiem (biedriem) tās galvenokārt ir pieejamās uz vietas (atšķirībā no komercbankām, kurām mazpilsētās un lauku rajonos var nebūt filiāles),
parasti tās ir iesaistītas vietējās pašvaldības lietās,
piešķirot aizdevumu, tās pievērš uzmanību arī klienta raksturam, ģimenes vēsturei un saprātīgiem tēriņiem (atšķirībā no komercbankām, kas, pieņemot lēmumu par aizdevumu, bieži vadās pēc bezpersoniskiem rādītājiem, piem., pēc kredītreitinga, neņemot vērā personīgos apstākļus),
tā kā lēmumi par aizdevumiem uzņēmējdarbībai tiek pieņemti lokāli, tie ir ātri (atšķirībā no komercbankām, kurās parasti tiek sasauktas aizdevumu apstiprināšanas komitejas),
tā kā pašas apvienības ir mazas, tās labāk saprot citu mazo uzņēmumu vajadzības un problēmas.

Tomēr klienti var saskarties arī ar šādiem trūkumiem un riskiem :

bieži valsts institūcijas negarantē (vai neapdrošina) kredītapvienību un sabiedrisko banku depozītus (atšķirībā no daudzu valstu komercbanku depozītiem), tomēr tos var apdrošināt citā veidā (piem., caur specializētu apdrošināšanas firmu, kas pieder kredītapvienībai),
nelielā izmēra un nepietiekamās kontroles institūciju uzraudzības dēļ, rodoties finansiālām problēmām vai krāpšanas gadījumos, tās var bankrotēt,
bieži tās nevar konkurēt ar komercbankām pakalpojumu klāsta un kvalitātes ziņā, it īpaši elektronisko banku pakalpojumu jomā (ATM (bankas automātu) tīkls, piekļuve Internetā u.c.).

Šķirkļu saraksts:

Riska kapitāls – sociāli atbildīga investēšana

Papildinformācija :

B. Balkenhof, Credit Unions and The Poverty Challenge (Kredītapvienības un cīņa ar nabadzību), Inter. Labour Office, Geneva 1999 ;
J. Carroll Moody & Gilbert C. Fite, The Credit Union Movement : Origins and Development (Kredītapvienību kustība : izcelsme un attīstība). Kendall/Hunt Publishing Co., Dubuque, Iowa 1984
P. Collier, Social Capital and Poverty (Sociālais kapitāls un nabadzība), Oxford University Press, 1998 ;
Ian MacPherson, Hands Around the Globe : A History of the International Credit Union Movement and the Role and Development of the World Council of Credit Unions (Ieskaut pasauli : Starptautiskās Kredītapvienību kustības vēsture un Pasaules Kredītapvienību Padomes loma un attīstība), Inc. Horsdal & Scubart Publishers Ltd, 1999 ;
G. Smith, Money, Banking and Financial Intermediation (Banku pakalpojumi un finanses), D.C. Heath & Co., Lexington 1991 ;

Interneta saites uz atbilstošiem tekstiem un mājas lapām :

Saites uz Finanšu pakalpojumiem (2. modulis) :