Studiju kredīti

Studiju kredīti

1. Ievads

Latvijā augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi tikai noteiktam studiju vietu skaitam, atbilstoši attiecīgajā gadā noteiktajam valsts pasūtījumam. Pārējām studiju vietām katra augstākās izglītības iestāde nosaka savu studiju maksu un tā jāsedz pašam studējošam.

Palielinoties studiju maksai un studējošo skaitam, kas studē maksas studijās, svarīgs etaps augstākās izglītības sistēmas attīstībā un studiju iespēju paplašināšanā ir studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas attīstība. Šāda sistēma valstī faktiski ir izveidota no 1997. gada un notiek kredītu izsniegšana, ieskaitot kredītu studējošajiem ārvalstu augstskolās.

Latvijā ir pieejami studiju un studējošo kredīti ar valsts galvojumu, kā arī komercbanku piedāvātie studiju un studējošo kredīti bez valsts galvojuma. Studiju kredīts paredzēts studiju maksas segšanai, to saņem konkrētā augstākās izglītības iestāde reizi semestrī. Studējošā kredīts paredzēts studenta iztikas izdevumu segšanai un to saņem pats students katru mēnesi.

Studiju un studējošā kredītu pieejamība nodrošina iespēju iegūt augstāko izglītību arvien lielākam jauniešu skaitam ierobežotu finansiālo resursu apstākļos, kā arī dod zināmu neatkarību no vecāku ģimenes budžeta.

Latvijā augstākās izglītības studiju programmās studējošiem iespēju saņemt studiju un studējošo kredītu ar valsts galvojumu nosaka Augstskolu likuma 79.panta otrā un 82.panta pirmā daļa (02.11.1995, http://www.likumi.lv/doc.php?id=37967 ) un Izglītības likuma 12.panta trešā. daļa (29.10.1998, http://www.likumi.lv/doc.php?id=50759 ).

Kārtību, kādā tiek piešķirti, atmaksāti un dzēsti studiju un studējošo kredīti ar valsts galvojumu nosaka:

-* Ministru kabineta noteikumi Nr.220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” (29.05.2001, http://www.likumi.lv/doc.php?id=25577 )

-* Ministru kabineta noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” (29.05.2001, http://www.likumi.lv/doc.php?id=25576 )

-* Ministru kabineta noteikumi Nr.445 „Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” (23.10.2001, http://www.likumi.lv/doc.php?id=55047 )

Finansējuma apmēru izsniedzamajam valsts galvojumam, līdzekļiem studiju un studējošo kredītu procentu starpības segšanai, studiju un studējošo kredītu dzēšanai, studiju un studējošo kredītu atmaksai, kā arī līdzekļus studiju un studējošo kreditēšanas administrēšanai plāno Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), izstrādājot valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu kārtējam gadam. Apstiprināto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu, kā arī kreditēšanas politikas izstrādi nodrošina Studiju un zinātnes administrācija (turpmāk – SZA, http://www.sza.gov.lv )

2. Pieteikšanās studiju un studējošā kredītiem ar valsts galvojumu

Uz kredītu saņemšanu var pretendēt:

-* studējošie Latvijas Republikas pilsoņi

-* studējošas personas, kurām ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase

-* studējoši citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai termiņuzturēšanās atļauja

-* studentam ir sekmīgi jāapgūst valsts akreditēta studiju programma.

Studiju kredītu var saņemt gan pilna, gan nepilna laika studējošie, savukārt studējošā kredītu var saņemt tikai pilnā laika studējošie. Pilna laika studējošais vienlaicīgi var saņemt gan studiju, gan studējošā kredītus.

Kredītus var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura grāda vai augstākās profesionālās kvalifikācijas un profesionālā grāda, viena maģistra grāda un viena doktora grāda secīgai iegūšanai.

Ja studentam ir nepieciešamība pēc studiju vai studējošā kredīta ar valsts galvojumu viena un tā paša līmeņa studiju programmas atkārtotai apguvei tai pašā vai citā specialitātē, tad šos kredītus var saņemt, ja iepriekš izsniegtie kredīti ir jau atmaksāti.

Kredītus katrā studiju semestrī var saņemt tikai vienu reizi. Atkārtoti studējot tai pašā studiju semestrī, kredītus neizmaksā.

3. Kur var iegūt studiju un studējošo kredītus ar valsts galvojumu

Studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu izsniedz un administrē kredītiestāde, kuru IZM nosaka pēc piedāvāto kredītu procentu likmju izsoles rezultātiem katru gadu.

Lai students saņemtu šos kredītus, viņam:

-* jāaizpilda un savas augstskolas kredītu piešķiršanas komisijai jāiesniedz pieteikuma anketa un citi dokumenti (tos nosaka katras augstskolas kredītu piešķiršanas komisija);

-* pieteikuma anketā jānorāda nepieciešamās kredītu summas katram kredītu veidam atsevišķi; -* jāsaņem apstiprinājums no augstskolas par kredītu piešķiršanu.

Kredītu piešķiršanas komisijas sastāvā ir attiecīgās izglītības iestādes administrācijas, akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvji (ne mazāk kā 20%). Iesniegtos kredītu pieprasījumus komisija izvērtē pēc studējošā sekmēm un sociālajiem apstākļiem. Lai saņemtu kredītu studējošam katrā semestrī jāapgūst ne mazāk kā 75% no studiju programmā attiecīgajam semestrim paredzēto kredītpunktu skaita (neattiecas uz pirmajā semestrī studējošiem)

-* jādodas uz konkrēto kredītiestādi, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu. Kredītiestādē studentam jāatver konts un jānoslēdz aizdevuma līgums. Par katra kredīta izskatīšanu un līgumu slēgšanu kredītiestādē būs jāmaksā LVL 3.00;

-* studentam būs nepieciešams viens galvotājs (fiziska persona, kas apņemas pildīt saistības pret banku, gadījumā, ja pats students tās nepilda). Galvotājam jābūt vecumā līdz 65 gadiem, un viņa ienākumiem jābūt regulāriem, vismaz vienas minimālās algas apmērā. Iespējams galvotāja vietā piedāvāt ķīlā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus, kā arī iespējams pašvaldības galvojums. Bāreņiem un bez abu vecāku apgādības palikušiem bērniem, līdz 24 gadu vecumam, galvojums nav nepieciešams. Galvotājs var galvot par viena studenta abiem (studiju un studējošā) kredītiem. Galvotājs var galvot par vairākiem savu bērnu kredītiem. Ja studējošie nav galvinieka bērni, galvinieks var galvot par vairākiem kredītiem, ja viņa ikmēneša ienākumi nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kura reizināta ar attiecīgo studējošo skaitu, par kuriem galvo. Persona, kura pati saņem vai atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemtu kredītu vai citus kredītus, var galvot par studējošo, ja attiecīgās personas ikmēneša kopējie maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniedz 40 procentu no kopējiem ikmēneša ienākumiem;

-* uz kredītiestādi jādodas arī galvotājam, lai atvērtu kontu un noslēgtu galvojuma līgumu. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un izziņa par darba algu. Galvotājam jāzina tā studenta, par kuru viņš galvo, vārds, uzvārds un personas kods. Students un galvotājs var doties katrs uz savu kredītiestādes filiāli.

Pēc aizdevuma un galvojuma līguma noslēgšanas students kredītu saņems aptuveni 3 līdz 4 nedēļu laikā. Pirms banka veic naudas pārskaitījumu, SZA pārbaudīs kredītņēmēju sarakstu, kā arī organizēs valsts galvojuma parakstīšanu. Studiju kredītu banka pārskaitīs uz augstskolas kontu, bet studējošā kredītu students saņems savā kontā.

4. Studiju kredīti studijām citās valstīs

Uz kredītu saņemšanu studijām ārvalstīs var pretendēt studējošie – Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase -, kuri sekmīgi apgūst attiecīgās valsts akreditētās studiju programmas.

Kredīta apmērus nosaka IZM izveidota komisija kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs. Studiju kredīta apmēru nosaka, izvērtējot par studijām noteikto maksu, savukārt studējošo kredīta apmēru – izvērtējot uzturēšanās izmaksas attiecīgajā valstī. Taču kopējais kredītu apmērs vienam studējošam studijām ārzemēs nepārsniedz LVL 15 000.00 vienas studiju programmas apguvei, bet vairāku studiju programmu apguvei (kopā) – ne vairāk kā LVL 20 000.00.

Lai iegūtu kredītus studijām ārzemēs, studentam IZM komisijai, kura lemj par kredītu piešķiršanai studijām ārvalstīs:

-* jāiesniedz pieteikums studiju un / vai studējošā kredītam studijām ārvalstīs, personas anketa un pases kopija;

-* jāiesniedz izziņā no augstskolas par uzņemšanu vai studijām konkrētajā augstskolā un studiju maksas lielumu;

-* jāiesniedz augstskolas apstiprināti pēdējās pārbaudījumu sesijas rezultāti vai diploma pielikumu kopija. Studentiem, kuri uzņemti pirmajā kursā – vidējās mācību iestādes diploma pielikuma kopija (sekmju izraksta) un uzņemšanas pārbaudījumu (testu) rezultāti;

-* var iesniegt arī papildus dokumentus – CV, rekomendācijas, dokumentus, kas apliecina aktivitāti mācību jomā, darba līguma kopiju, ja studējošais ir darba attiecībās, sociālo statusu apliecinošu dokumentu kopijas, ekspertu atzinumu, vai šādu studiju programmu var apgūt Latvijas augstskolās.

Iesniegtajiem dokumentiem jābūt valsts valodā, vai arī jāpievieno tulkojums valsts valodā.

Kredītu pieteikumus komisija izskata 30 dienu laikā, izvērtējot iesniegtos dokumentus, Akadēmiskās informācijas centra atzinumu par to, vai studiju programma attiecīgajā valstī ir valstiski atzīta, kā arī ekspertu atzinumus par studiju programmas apguves iespējām Latvijā un informē kredītu pieprasītājus par pieņemtajiem lēmumiem.

Ja ir pieprasīti kredīti, kuru apmērs pārsniedz kredītu apmēru analogu studiju programmu apguvei Latvijas augstskolās, tad prioritāte tiek dota:

-* studējošiem, kuri studē saskaņā ar starpvalstu līgumu;

-* studējošiem, kuri studē saskaņā ar Latvijas augstskolas un ārvalstu augstskolas savstarpēji noslēgtu līgumu;

-* studējošiem, kuri studē saskaņā ar darba devēja ierosinājumu un ja darba devējs nodrošina darba vietas saglabāšanu pēc izglītības ieguves;

-* studējošiem, kuri apgūst augstākā līmeņa (maģistra vai doktora) studiju programmas.

5. Studiju un studējošā kredītu ar valsts galvojumu iezīmes

Studiju kredīta apmērs nepārsniedz augstskolas noteikto studiju maksu un valsts noteikto maksimālo studiju kredīta apmēru (publicē SZA mājas lapā: http://www.sza.gov.lv ). Taču studiju kredīta apmērs var arī nesegt visu noteikto studiju maksu, jo augstākās izglītības iestādei tiek noteikts kredītlīdzekļu limits katram kalendārajam gadam, līdz ar to augstākās izglītības iestādes kredītu piešķiršanas komisija nosaka piešķiramā kredīta apmēru sava limita ietvaros.

Studējošā kredīta maksimālais apjoms studējošam ir LVL 120.00 mēnesī desmit mēnešus gadā. Studējošā kredītu nemaksā jūlija un augusta mēnešos.

Studiju un studējošā kredītu piešķir ne ilgāk par attiecīgās studiju programmas apguvei paredzēto laiku. Studiju pārtraukums (akadēmiskais atvaļinājums) netiek ieskaitīts studiju programmas apguvei paredzētajā laikā.

Studiju kredīts studējošam ir bezprocentu kredīts studiju laikā (studiju pārtraukumu ieskaitot) un 11 mēnešus pēc diploma iegūšanas. Šajā laikā procenti tiek maksāti no valsts budžeta. Studiju kredīta procentus kredītņēmējam sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc sekmīgas studiju programmas apguves, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi, bet nepārsniedzot 5 %. Studējošā kredīta procentus kredītņēmējam sāk aprēķināt ar kredīta izmaksas dienu un procentu likme ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā kredītiestādes procentu likme, bet nepārsniedzot 5 %.

Kredītņēmēji, kuri tiek izslēgti no studējošo saraksta nepabeidzot studijas, maksā pilnu kredītiestādes gada procentu likmi vai arī 5% likmi gadā, ja kredītiestādes procentu likme ir zemāka nekā 5% gadā. Studiju un studējošā kredītu atmaksas kārtība ir vienāda. Tos sāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc izslēgšanas no studējošo saraksta, ja studijas nav pabeigtas.

Ja kredītu kopējā summa ir mazāka par 1000 latiem, kredīti jāatmaksā 5 gadu laikā, katru gadu atmaksājot 1/5 daļu no kopējās summas. Ja kredītu kopējā summa ir lielāka par 1000 latiem, kredīti jāatmaksā 10 gadu laikā, katru gadu atmaksājot 1/10 daļa no kopējās kredīta summas.

Kredītņēmējs kredīta pamatsummu un kredītu procentus var atmaksāt pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa.

Kredīta atmaksāšanas termiņu var pagarināt, ja kredītņēmējs ir

-* obligātajā militārajā dienestā,

-* grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā,

-* bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku,

-* turpina studijas bakalaura vai profesionālajā studiju programmā, maģistrantūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā

-* ja kredītņēmējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss (bet ne ilgāk kā vienu gadu).

Ja kredītņēmējs kavē līgumā noteikto kredīta atmaksas grafiku, tad tiek piemērots līgumsods 0.1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru kavēto maksājuma dienu. Ja kredītņēmējs sešu mēnešu laikā nav veicis regulārus kredīta pamatsummas un procentu maksājumus, kredītiestāde piedzen visu neatmaksāto summu un līgumsodu. Kredītiestāde ir tiesīga griezties pie galvotāja kredīta atmaksas problēmu gadījumos.

6. Līguma izmaiņas

Katra augstākās izglītības iestāde vienu reizi mēnesī Studiju un zinātnes administrācijai sniedz informāciju par savu studentu, kuri ir kredītņēmēji, statusu, kursu izmaiņām, nepieciešamību mainīt kreditēšanas summu vai arī studenta vēlmi pārtraukt kredīta izmaksas studiju lakā. Studiju un zinātnes administrācija saņemto informāciju sniedz kredītiestādei, savukārt augstākās izglītības iestāde paziņo saviem studējošiem par nepieciešamību doties uz kredītiestādi un veikt grozījumus kredītu līgumos.

Ja kredītņēmējs studiju laikā maina augstākās izglītības iestādi un turpina tālāk apgūt jau iesākto studiju programmu citā augstākās izglītības iestādē, viņam ir iespēja turpināt saņemt pirmajā augstskolā apstiprinātos studiju un studējošā kredītus. Par izmaiņām Studiju un zinātnes administrācijai ziņo abas augstākās izglītības iestādes, kā arī informē studentu par nepieciešamību griezties kredītiestādē līgumu grozījumu veikšanai.

Par izmaiņām kredītņēmēja personas datos vai dzīvesvietas maiņu kredītiestādei ziņo pats kredītņēmējs saskaņā ar noslēgto kredīta līgumu.

Ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksāšanas laikā piedzimst bērni, pēc augstskolas beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles).

Uz studiju un studējošā kredītu dzēšanu var pretendēt arī kredītņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbiniekiem valsts vai pašvaldības institūcijās kādā no profesijām, kuru sarakstu, kā arī speciālistu skaitu pēc attiecīgo ministru ierosinājuma katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets (publicē SZA mājas lapā: http://www.sza.gov.lv ) Ja kredītņēmējs ir apguvis virsnieka vai virsnieka speciālista pamatkursu, ieguvis leitnanta, virsleitnanta vai kapteiņa dienesta pakāpi un noslēdzis dienesta līgumu uz laiku ne mazāku par pieciem gadiem, studējošā kredīts tiek dzēsts no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem līdzekļiem.

Kredīti, kredītu procenti un līgumsodi tiek dzēsti, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.

7. Citi kredītu veidi, kas pieejami studējošajiem

Bez studiju un studējošā kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, Latvijā studējošajiem ir pieejami arī studiju un studējošā kredīti bez valsts galvojuma (komerckredīti), ko izsniedz vairākas komercbankas.

Studiju kredīts ir paredzēts tieši studiju maksas segšanai gan pilna, gan nepilna laika studijās. Savukārt studējošā kredīts paredzēts studenta paša ikmēneša tēriņiem.

Galvenās atšķirības no studiju un studējošo kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu:

-* bankas piedāvā segt līdz pat 100% no studentam nepieciešamās studiju maksas, pārskaitot to norādītajā kārtībā uz mācību iestādes kontu;

-* kredītu ir iespējam formēt gan nacionālajā, gan ārvalstu valūtā;

-* kredītu noformēšana aizņem daudz mazāk laika, jo kredītlīguma formēšanas procesā netiek iesaistītā augstākās izglītības iestāde un Studiju un zinātnes administrācija;

-* iesniedzamos dokumentus nosaka katra komercbanka;

-* ja studentam ir patstāvīgi ikmēneša ienākumi un to apmērs ir pietiekams kredīta saņemšanai, tad nav nepieciešams papildus nodrošinājums;

-* nepieciešamo ienākumu apmēra lielumu nosaka katra komercbanka. Ja ienākumu apmērs ir nepietiekams, nepieciešams cits kredīta nodrošinājums – galvotājs, nekustamā īpašuma vai vērstpapīru ķīla;

-* kredīta procentus kredītņēmējam sāk aprēķināt ar kredītu izmaksas dienu un procentu likmes nosaka katra komercbanka. Tās sastāv no mainīgās starpbanku likmes un bankas noteiktās nemainīgās papildus likmes. Pārsvarā komerckredītu procentu likmes būs ievērojami augstākas nekā kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu;

-* kredītu atmaksas kārtība ir tāda pati kā kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. komerckredītu pamatsummas atmaksa sākas ar divpadsmito mēnesi pēc sekmīgas studiju programmas apguves vai ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas bez diploma ieguves. Vienīgā atšķirība, ka procentu maksājumi kredītņēmējam par jebkura komerckredīta izmantošanu jāmaksā arī studiju laikā un laika posmā, kamēr nav uzsākta kredīta pamatsummas atmaksa;

-* par jebkurām izmaiņām kredītņēmējam pašam jāinformē komercbanka, saskaņā ar noslēgto kredītlīgumu

Saites uz Finanšu pakalpojumiem (2. modulis)

• http://www.dolceta.eu/latvija/Mod2/spip.php?rubrique2

• http://www.dolceta.eu/latvija/Mod2/spip.php?rubrique3

Norādes uz citiem informatīvajiem materiāliem 7. modulī :

Banku pakalpojumi | Pretenziju iesniegšana | Nauda | Riski